(7) 2. Saññāvaggo

1. Paṭhamasaññāsuttaṃ

61. ‘‘Pañcimā , bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā pañca? Asubhasaññā, maraṇasaññā, ādīnavasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā [anabhiratisaññā (ka.) a. ni. 5.121-122, 303-304 passitabbaṃ] – imā kho, bhikkhave, pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyasaññāsuttaṃ

62. ‘‘Pañcimā, bhikkhave, saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā pañca? Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre paṭikūlasaññā, sabbaloke anabhiratasaññā – imā kho, bhikkhave, pañca saññā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā’’ti. Dutiyaṃ.

3. Paṭhamavaḍḍhisuttaṃ

63. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati – imāhi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī ca kāyassā’’ti.

‘‘Saddhāya sīlena ca yo pavaḍḍhati [yodha vaḍḍhati (sī.)],

Paññāya cāgena sutena cūbhayaṃ;

So tādiso sappuriso vicakkhaṇo,

Ādīyatī sāramidheva attano’’ti. tatiyaṃ;

4. Dutiyavaḍḍhisuttaṃ

64. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassa. Katamāhi pañcahi? Saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati – imāhi kho, bhikkhave, pañcahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamānā ariyasāvikā ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyinī ca hoti varādāyinī ca kāyassā’’ti.

‘‘Saddhāya sīlena ca yā pavaḍḍhati [yādha vaḍḍhati (sī.)],

Paññāya cāgena sutena cūbhayaṃ;

Sā tādisī sīlavatī upāsikā,

Ādīyatī sāramidheva attano’’ti. catutthaṃ;

5. Sākacchasuttaṃ

65.[a. ni. 5.164] ‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsākaccho sabrahmacārīnaṃ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya kathāya ca āgataṃ pañhaṃ byākattā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsākaccho sabrahmacārīna’’nti. Pañcamaṃ.

6. Sājīvasuttaṃ

66.[a. ni. 5.164] ‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsājīvo sabrahmacārīnaṃ. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadāya kathāya ca kataṃ pañhaṃ byākattā hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃsājīvo sabrahmacārīna’’nti. Chaṭṭhaṃ.

7. Paṭhamaiddhipādasuttaṃ



(7) 2. 想章
1. 第一想经
61. "诸比丘,这五种想若修习、多修,则有大果、大利,导向不死、以不死为终极。哪五种?不净想、死想、过患想、食厌想、一切世间不乐想 - 诸比丘,这五种想若修习、多修,则有大果、大利,导向不死、以不死为终极。"第一。
2. 第二想经
62. "诸比丘,这五种想若修习、多修,则有大果、大利,导向不死、以不死为终极。哪五种?无常想、无我想、死想、食厌想、一切世间不乐想 - 诸比丘,这五种想若修习、多修,则有大果、大利,导向不死、以不死为终极。"第二。
3. 第一增长经
63. "诸比丘,圣弟子以五种增长而增长,以圣增长而增长,成为身体的精华取者、最胜取者。以哪五种?以信增长,以戒增长,以闻增长,以舍增长,以慧增长 - 诸比丘,圣弟子以这五种增长而增长,以圣增长而增长,成为身体的精华取者、最胜取者。"
"以信与戒而增长者,
以慧舍闻二者增长;
如是善人具慧眼,
即取此处自身精华。"第三。
4. 第二增长经
64. "诸比丘,圣女弟子以五种增长而增长,以圣增长而增长,成为身体的精华取者、最胜取者。以哪五种?以信增长,以戒增长,以闻增长,以舍增长,以慧增长 - 诸比丘,圣女弟子以这五种增长而增长,以圣增长而增长,成为身体的精华取者、最胜取者。"
"以信与戒而增长者,
以慧舍闻二者增长;
如是持戒优婆夷,
即取此处自身精华。"第四。
5. 论说经
65. "诸比丘,具足五法的比丘,堪与同梵行者论说。哪五法?诸比丘,于此,比丘自身具足戒,能解答关于戒具足的问题;自身具足定,能解答关于定具足的问题;自身具足慧,能解答关于慧具足的问题;自身具足解脱,能解答关于解脱具足的问题;自身具足解脱知见,能解答关于解脱知见具足的问题。诸比丘,具足这五法的比丘,堪与同梵行者论说。"第五。
6. 共住经
66. "诸比丘,具足五法的比丘,堪与同梵行者共住。哪五法?诸比丘,于此,比丘自身具足戒,能解答关于戒具足的问题;自身具足定,能解答关于定具足的问题;自身具足慧,能解答关于慧具足的问题;自身具足解脱,能解答关于解脱具足的问题;自身具足解脱知见,能解答关于解脱知见具足的问题。诸比丘,具足这五法的比丘,堪与同梵行者共住。"第六。
7. 第一神足经

67. ‘‘Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā pañca dhamme [ime pañca dhamme (ka.)] bhāveti, pañca dhamme [ime pañca dhamme (ka.)] bahulīkaroti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā.

‘‘Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhi…pe… cittasamādhi… vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ussoḷhiññeva pañcamiṃ [ussoḷhīyeva pañcamī (sī.)]. Yo hi koci, bhikkhave, bhikkhu vā bhikkhunī vā ime pañca dhamme bhāveti, ime pañca dhamme bahulīkaroti, tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Sattamaṃ.

8. Dutiyaiddhipādasuttaṃ

68. ‘‘Pubbevāhaṃ, bhikkhave, sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno pañca dhamme bhāvesiṃ, pañca dhamme bahulīkāsiṃ [bahulimakāsiṃ (ka.), bahulamakāsiṃ (ka.)]. Katame pañca? Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvesiṃ , vīriyasamādhi… cittasamādhi… vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāvesiṃ, ussoḷhiññeva pañcamiṃ. So kho ahaṃ, bhikkhave, imesaṃ ussoḷhipañcamānaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmesiṃ abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇiṃ sati sati āyatane.

‘‘So sace ākaṅkhiṃ – ‘anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇiṃ sati sati āyatane.

‘‘So sace ākaṅkhiṃ…pe… ‘āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’nti, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇiṃ sati sati āyatane’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Nibbidāsuttaṃ

69. ‘‘Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti.

‘‘Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī, sabbaloke anabhiratasaññī [anabhiratisaññī (ka.) a. ni. 5.121-122, 303-304 passitabbaṃ], sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṃ sūpaṭṭhitā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’’ti. Navamaṃ.

10. Āsavakkhayasuttaṃ



67. "诸比丘,任何比丘或比丘尼修习这五法、多修这五法,可期待两种果报中的一种:现法中证得究竟智,或者有余依时证得不还果。
"哪五法?诸比丘,于此,比丘修习具足欲定勤行之神足,修习具足精进定...心定...修习具足观定勤行之神足,第五是精进。诸比丘,任何比丘或比丘尼修习这五法、多修这五法,可期待两种果报中的一种:现法中证得究竟智,或者有余依时证得不还果。"第七。
8. 第二神足经
68. "诸比丘,我在正觉之前,未正等觉,还是菩萨时,就修习这五法、多修这五法。哪五法?我修习具足欲定勤行之神足,修习具足精进定...心定...修习具足观定勤行之神足,第五是精进。诸比丘,由于修习、多修这五法和精进,当我想证知、现证任何法时,我的心转向于证知、现证,在适当的情况下我都能获得作证的能力。
"如果我愿意:'愿我体验种种神通...乃至以身自在行至梵天界',在适当的情况下我都能获得作证的能力。
"如果我愿意...乃至:'愿我灭尽诸漏,于现法中自知自证,具足安住于无漏心解脱、慧解脱',在适当的情况下我都能获得作证的能力。"第八。
9. 厌离经
69. "诸比丘,这五法若修习、多修,则导向一向厌离、离欲、灭尽、寂静、证知、正觉、涅槃。
"哪五法?诸比丘,于此,比丘住于观身不净,于食厌恶想,于一切世间不乐想,于一切行无常随观,他内心善立死想。诸比丘,这五法若修习、多修,则导向一向厌离、离欲、灭尽、寂静、证知、正觉、涅槃。"第九。
10. 漏尽经

70. ‘‘Pañcime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattanti. Katame pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asubhānupassī kāye viharati, āhāre paṭikūlasaññī , sabbaloke anabhiratasaññī, sabbasaṅkhāresu aniccānupassī, maraṇasaññā kho panassa ajjhattaṃ sūpaṭṭhitā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattantī’’ti. Dasamaṃ.

Saññāvaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Dve ca saññā dve vaḍḍhī ca, sākacchena ca sājīvaṃ;

Iddhipādā ca dve vuttā, nibbidā cāsavakkhayāti.

70. "诸比丘,这五法若修习、多修,则导向诸漏的灭尽。哪五法?诸比丘,于此,比丘住于观身不净,于食厌恶想,于一切世间不乐想,于一切行无常随观,他内心善立死想。诸比丘,这五法若修习、多修,则导向诸漏的灭尽。"第十。
想章第二
其摘要:
两个想和两个增长,
论说以及共住;
两个神足已说,
厌离和漏尽。


